Meklējot brīvību no stresaParaugs

Pārtrauc stresam dot varu.

"Esmu stresā" mūsdienās šķiet tikpat ierasts sveiciens, kā "esmu aizņemts." Un, ja esam godīgi, tad bieži mēs varam izmantot mūsu stresu, kā lepnuma avotu. Pasakot, ka esam "stresaini", mēs varam justies svarīgi, jo kaut arī mums var nepatikt tas, kā stress liek mums justies, tomēr mums patīk, ka tas paaugstina mūsu nozīmību.

Mūsu steidzīgajā kultūrā stress tiek uztverts kā norma. Tas zaudē savu negatīvo nozīmi, un tā vietā tiek asociēts ar smagu darbu, godkāri un panākumiem. Mēs pieņemam, ka veiksmīgi cilvēki ir saspringti cilvēki, tāpēc mēs cenšamies vairāk. Un stresa trūkums var likt mums justies slinkiem un bez motivācijas.

Kāds ir rezultāts? Mēs pastāvīgi cenšamies darīt aizvien vairāk un vairāk, kas mūs noved - jūs uzminējāt - pie vairāk stresa. Mēs esam par daudz uzņēmušies, jo nevaram pateikt "nē"; mēs dodam priekšroku virspusējiem kontaktiem tiešsaistē, nevis veltām laiku jēgpilnām sarunām; un mēs būvējam stresu mūsu identitātēs.

Bet saspringtas, izsmeltas dzīves nav tas, kas Dievam bija padomā, mūs radot. Jēzus teica, ka ienaidnieks nāk lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Tas šķiet ekstrēmi, bet stress var mūs apzagt. Tas zog naktsmieru. Tas zog laimi. Tas zog mūsu garīgās spējas. Un visa tā aizņemtība, kas uzkurina mūsu stresu, var tik ļoti pavērst mūsu uzmanību uz sīkumiem dzīvē, ka mēs palaižam garām tos lielos plānus, kurus Dievs mums paredzējis.

Turpretim, Jēzus saka, ka Viņš nāca, lai nestu dzīvi un pārpilnību. Jēzus nāca, nesot mieru un pārpilnību, kas ir pilnīgi pretēji stresa pilnai (vai saspringtai) dzīvei.

Tāpēc, ir pienācis laiks no jauna novērtēt mūsu stresu. Beigsim stresam dot varu mūsu dzīvēs. Beigsim to pielietot, kā mūsu tiesības lielīties. Tā vietā, izmantosim stresa "trūkumu", kā iespēju izcelties, būt atšķirīgiem, un iespēju dalīties ar mūsu ticību.

Kad pasaule ap mums slīkst stresā, mēs izvēlēsimies palikt mierā, būt mierīgi un atcerēties, ka Dievs ir Dievs. Kad pārējie nemitīgi sacenšas un sevi salīdzina viens ar otru, mēs svinēsim un uzmundrināsim viens otru. Kad citi cilvēki ir nomākti un bez cerības, mēs būsim tie, kuri nes tādu cerību, ka neticīgie mūs vēros un jautās, no kurienes mūsos ir tāda cerība.

Mēs varam atrast brīvību no stresa, kad mēs tam pārstājam dot varu, un pagriežamies pret visu spēku avotu - mūsu Dievu. Tāpēc, pārstāsim dzīvot stresā un klausīsim Jēzus Vārdiem, dzīvodami pārpilnas dzīves.

Jautājumi pārdomām

• Kas, tavuprāt, ir tava stresa cēloņi?


• Kā tev šķiet, kāda izskatītos tava dzīve, ja tu samazinātu stresu savā dzīvē?


• Kā tu varētu pārtraukt dot stresam varu pār savu dzīvi?