Sarunas ar DievuParaugs

Būdama mājskolotāja, daļu vasaras es izmantoju, lai nospraustu mērķus un saplānotu mācību programmu. 1999. gada vasara šajā ziņā ne ar ko neatšķīrās no citām, izņemot to, ka man bija jākoncentrējas divkārt vairāk, jo gaidīju mūsu septīto bērnu, kam bija jāpiedzimst oktobrī. Man bija rūpīgi jāpārdomā ikviena lieta, pirms pienāk laiks, kad es tām vairs nevarēšu pievērsties. 

Pēc rūpīgas plānošanas joprojām bija jāpieņem viens nopietns lēmums. Semjuēls, kuram tuvojās četru gadu vecums, bija runas grūtības. Man šķita, ka viņam varētu palīdzēt runas terapija. Taču skolas režīma dienaskārtībā, kur pat nevainīgs telefonzvans varēja visu sagriezt kājām gaisām, dienas vidū plānotas tikšanās spētu visu ģimeni novest stresa stāvoklī. No otras puses, ja nu tieši šis gads būtu piemērotākais laiks Semjuēla runas prasmju uzlabošanai, bet es būtu izrādījusies par slinku tam, lai vadātu viņu uz vienkāršām nodarbībām? 

Es skaidri atceros to sestdienas pēcpusdienu, kad es izgāju pastaigā sarunai ar Kungu. Savu jautājumu Viņam es noformulēju šādi: "Lūk, ko man jāzina: vai Semjuēlam ir vajadzīga runas terapija jau šajā gadā, vai es varu pagaidīt, līdz viņš sasniedz piecu gadu vecumu?" Tas bija vienkāršs un ļoti konkrēts jautājums. Manam jautājumam sekoja klusuma brīdis, taču es nekritu izmisumā. Kungs noteikti nepaliks man atbildi parādā. Es to zināju, jo līdz šim Viņš vienmēr bija atbildējis. Tādēļ, to gaidot, es nosvēros uz priekšu.

Nākamā diena bija svētdiena un mūsu ģimene, kā parasti, bija baznīcā. Kad pienāca sprediķa brīdis, mūsu mācītāja Džesika Mofeta mūs visus pārsteidza, nonākot pa centrālo eju, pilnībā ģērbusies kā Sjūzena Veslija (Džona Veslija, Metodistu konfesijas dibinātāja māte). Tam sekojošā monologā viņa pirmklasīgā angļu akcentā izstāstīja, ko nozīmēja būt deviņpadsmit bērnu mātei! Viņa aprakstīja savu paļaušanos uz Dievu tik daudzos gadījumos un tad nonāca pie savām bažām par dēlu Semjuēlu. Es apsēdos taisnāk. "Sjūzena" turpināja savu runu, izskaidrojot, ka Semjuēls Veslijs bija piecus gadus vecs un līdz tam nebija izrunājis nevienu vārdu. Pēkšņi, vienudien, viņš sāka runāt pilnos teikumos.

Klausoties no savas vietas, kreisās puses trešajā rindā, es sāku izšķirt Kunga balsi. "Semjuēlam nevajadzēs runāt līdz piecu gadu vecumam. Pagaidi ar runas terapiju līdz nākamajam gadam." Kāds miers, kāda pārliecība pavadīja manus plānus šim rudenim. Semjuēls uzsāka runas terapiju nākamajā gadā un viņa izruna dramatiski uzlabojās. 

Kungs vēlas, lai mēs Viņam uzdodam konkrētus jautājumus un lai mūs vada Viņa griba. Viņu tiešām interesē it visi sīkumi.