Dzīvot laimīgu dzīvi: 7- dienu pārdomas vecākiem par dzīvi no pieņemšanas pozīcijām, nevis, tiecoties pēc pieņemšanasParaugs

Piektā diena: Laimes ceļš

Psalmu grāmata sākas ar svētītas (jeb laimīgas) dzīves aprakstu. Laimīgs cilvēks ir tas, kuram patīk Tā Kunga norādījumi. Kāds, kurš bauda lielisku maltīti, ne tikai ēd ēdienu, bet arī priecājas par tā garšu un laiku kopā ar draugiem vai ģimeni. Laimīgs cilvēks ne tikai lasa Tā Kunga norādījumus, bet arī rod prieku tajos. Ir milzīga atšķirība, vai pavadīt laiku ar Dievu pienākuma dēļ — mēģinot likt Viņam jūs mīlēt — vai pavadīt laiku ar Dievu prieka dēļ, droši paļaujoties uz Viņa mīlestība pret jums./p>

Cilvēks, kurš ir laimīgs un kurš priecājas Kungā, tiek salīdzināts ar lielu koku. Tūristi brauc kilometriem, lai fotografētos slavenu koku priekšā. Daži koki ir tik iespaidīgi, ka tiem tiek doti vārdi: Šērmans, Vientuļā Ciprese, Hiperions u. c. Bet cilvēki, kuri nav laimīgi Dievā - ļaunie - tiek salīdzināti ar pelavām. Pelavas ir sēklu ārējais apvalks. Padomājiet par popkorna apvalciņiem, kas rada tik nepatīkamu sajūtu starp jūsu zobiem. Neviens nevēlas fotografēties pelavu priekšā!

Pirmais psalms atgādina mums par diviem ceļiem, kurus varam izvēlēties šajā dzīvē. Mēs varam priecāties par To Kungu, saņemt Viņa piedošanu un baudīt mūžīgu laimi, kad Viņš mūs sargā. Vai arī mēs varam iet paši savu ceļu, ļaunuma ceļu. Šī ceļa beigas ir iznīcība, jo tie, kas iet šo ceļu, nespēs pastāvēt Tā Kunga priekšā.

Labā ziņa ir tā, ka Jēzus ir lieliski izgājis šauro ceļu mūsu dēļ. Ja mēs uzticamies Viņam, Viņš mūs nostāda uz Sava ceļa, uzmana mūs un piepilda ar Savu prieku. Un mēs varēsim stāvēt Dieva priekšā - nevis mūsu labestības, bet gan Jēzus labestības dēļ, ko esam saņēmuši. Kāds iemesls būt laimīgiem!