Dzīvā cerība: laika atskaitei līdz LieldienāmParaugs

"Kāpēc Tu esi Mani atstājis?"

Iztēlojies, ka tu uzlūko Jēzu, kurš karājas pie krusta. Vienīgais, kā Viņš spēj paelpot, ir, atspiežoties pret naglām roku un kāju locītavās, lai piepaceltu sevi uz augšu. 

Dienai tuvojoties beigām, Viņš saņem visus atlikušos spēkus, lai atkal varētu piepacelties, un izsaucas: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?" 

Ja vēlamies būt godīgi pret sevi, droši vien ikvienam no mums ir bijuši brīži, kad esam jautājuši Dievam, "Kur esi Tu šajā situācijā? Kāpēc Tu esi mani atstājis?" 

Kādā veidā mums jāreaģē, kad nonākam situācijā, kur jūtamies vientuļi, norūpējušies vai pamesti? 

Vārdi, ko Jēzus izteica uz krusta, patiesībā bija ņemti no 22. Psalma—pravietiskas vaimanas, ko rakstījis ķēniņš Dāvids. Daudzējādā ziņā šis Psalms runā par Jēzu, taču tas arī mums sniedz 3 soļus darbībām, kam varam sekot, kad jūtamies vientuļi: 

1. Esi godīgs pret Dievu par savām sajūtām.

Attiecības sākas ar realitātes izjūtu. Tādēļ, ja tu jūties Dieva pamests, pasaki Viņam to. Uzdod Dievam savus jautājumus un sagatavo savu sirdi, lai uzklausītu Viņa atbildes. 

2. Jebkurā gadījumā, vienmēr atdod Dievam godu.

Mūsu sajūtas nemaina faktu, ka Dievs ir cienīgs saņemt pielūgsmi. Patiesībā, bieži vien tieši pielūgsmes laikā mēs saņemam atbildi uz savām raizēm. Ja mēs koncentrējamies uz to, kas ir Dievs, mūsu perspektīva beidzot izmainās—pat, ja nemainās pati situācija.

3. Atgādini Dievam Viņa solījumus.

Visa 22. Psalma garumā Dāvids pamatā atkārto Dievam, "Es zinu, kas Tu esi. Un tā kā Tavas rakstura īpašības nemainās, izglāb mani tā, kā tu izglābi Savu tautu sen atpakaļ." Atgādināšana Dievam par Viņa apsolījumiem ir ne tikai ticības akts, tas arī palīdz mums pašiem atcerēties par Dieva rakstura nemainīgumu. 

Vispilnīgāk Dieva uzticamība izpaudās, kad Jēzus tika piesists krustā. Jēzus labprātīgi cieta uz krusta viens pats, lai mēs varētu piedzīvot mūžīgu Dieva sabiedrību. Jēzus ir 22. Psalma pravietiskais piepildījums. Un tādēļ, ka Viņš izcieta atšķirtību no Dieva, mums nekad tas nebūs jādara. 

Veltī kādu brīdi laika, lai pārdomātu par Jēzus pilnīgāko upuri tevis dēļ. 

Lūdzies: Jēzu, paldies, ka izglābi mani no mūžīgas atšķirtības no Tevis. Tādēļ, ka Tu labprātīgi cieti atšķirtību no Sava Tēva, man tas nekad nebūs jāizcieš. Tagad, palīdzi man apstāties un pārdomāt par to, cik neaptverami liels bija Tavs upuris, un dot Tev godu, kas Tev pēc taisnības pienākas. Neatkarīgi no tā, kā es jūtos, Tu vienmēr esi manas pielūgsmes cienīgs. Tādēļ šodien es izvēlos pielūgt Tevi. Jēzus vārdā, Āmen.