Bīstamās lūgšanasParaugs

Lai notiek Tavs prāts 

Nevis garas, skaļas un izsmalcinātas lūgšanas, bet gan vienkāršas, īstas un izjustas lūgšanas aizkustina Dievu. Taču vienkāršas nenozīmē drošas. Un tas ir īstais iemesls, kāpēc esmu spiests šo rakstīt. Lielākā kļūda, ko pieļāvu savā lūgšanu dzīvē, un galvenais iemesls, kādēļ manas lūgšanas bija tik neveiklas, ir tas, ka es lūdzos pārāk droši. Ar Dievu es biju komforta zonā. Es nebiju ne karsts, ne auksts. Manas lūgšanas bija remdenas. Taču drošas, vienaldzīgas lūgšanas netuvina mūs Dievam un nepalīdz mums atklāt Viņa mīlestību šai pasaulei.

Lūgšanas savā būtībā ir bīstamas. Šī doma par lūgšanu man iešāvās prātā, lasot par Jēzus sarunu ar Viņa Tēvu Ģetzemanes dārzā pavisam īsu brīdi pirms Viņš atdeva savu dzīvību pie krusta. Zinot, kas Viņu sagaida, Jēzus lūdza Dievu, vai ir kāds cits ceļš. Tad Jēzus - nevis vienkāršs māceklis vai Bībeles personāžs, bet J-Ē-Z-U-S, Dieva Dēls, lūdzās viegli ievainojamu un bīstamu savas gribas atdošanas lūgšanu: "Tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!" (Lūkas 22:42).

Jēzus nekad nelūdz mums darīt ko tādu, ko nebūtu gatavs darīt Viņš pats. Viņš aicina mūs uz dzīvi ticībā nevis dzīvi komfortā. Tā vietā, lai mēs meklētu pie Viņa drošāku, vieglāku, mierīgāku dzīvesveidu, Dieva Dēls sniedz mums izaicinājumu riskēt mīlēt citus vairāk par mums pašiem. Tā vietā, lai mēs ļautos savām ikdienas vēlmēm, Viņš aicina mūs atteikties no tām kaut kā tāda vārdā, kas ir mūžīgs. Tā vietā, lai mēs dzīvojam pēc savām vēlmēm, Viņš ik dienas liek mums ņemt savu krustu un sekot Viņa paraugam.

Mani satrauc, ka daudziem cilvēkiem lūgšana ir kā nopirkt loterijas biļeti - kā iespēju dzīvot šeit uz zemes bez rūpēm, bez stresa, bez sāpēm. Citiem, savukārt, lūgšana ir sentimentāla rutīna, kā iecienītas dziesmas vārdu vai iemīļota bērnības laika pantiņa atkārtošana. Vēl citi lūdzas tikai tādēļ, ka citādi tie izjūt vēl lielāku vainas apziņu. 

Tomēr neviens no šiem lūgšanu veidiem neatspoguļo to dzīvi, ko Jēzus nāca mums dot. 

Tā vietā Viņš aicināja mūs atstāt visu, lai sekotu Viņam.

Jēzus nelika vienkārši cilvēkiem atteikties no savas gribas. Viņš arī dzīvoja ar bīstamu ticību. Viņš pieskārās leprozajiem. Izrādīja žēlsirdību prostitūtām. Un drosmīgi stāvēja briesmu priekšā. Tad Viņš mums teica, ka spējam darīt visu to pašu—un vēl vairāk.

Un tieši tādēļ mums nedrīkst būt pietiekoši vienkārši lūgt Dievam svētīt mūsu ēdienu vai "šodien būt kopā ar mums."

Bībelē mums teikts, ka mēs varam "pieie(t) bez bailēm pie žēlastības troņa" (Ebrejiem 4:16a RT65). Mums nav jānāk kautrīgi vai jājūtas neveikli—mēs varam nākt Viņa priekšā ar uzticību, paļāvību un drosmi. Ja mēs lūgsimies šādi, tad mēs "saņem(sim) apžēlošanu un atra(dīsim) žēlastību, palīdzību īstā laikā" (Ebrejiem 4:16b RT65).

Tavām lūgšanām ir nozīme.

Tam, kā tu lūdzies, ir nozīme.

Tam, ko tu lūdz, ir nozīme.

Tavas. Lūgšanas. Aizkustina. Dievu.