Galu galā, Dievs mani dziļi mīl

Tavas jaunās dzīves kopā ar Tēvu virpulī nākamā pamošanās var šķist drīzāk kā solis atpakaļ nekā uz priekšu. Dievs tev piedāvā kaut ko, ko tu vēlies un kas tev ir vajadzīgs - laipnu sagaidīšanu mājās. Tomēr kaut kas tevī varētu gribēt pretoties. Tikt laipni sava debesu Tēva sagaidītam mājās un uzņemtam ģimenē, neuzdodot nekādus jautājumus, varētu šķist pilnīgi nereāli kādam, kas ir klaiņojis tik tālu un tik ilgi.

Mēs dēvējam šo tava ceļojuma stadiju par tavu pamošanos mīlestībai. Šajā brīdī mēs sākam iebilst, "Es to neesmu pelnījis." Dieva pretimnākšana vienkārši ir pārāk neticama. Bet tas, ko Dievs saka un dara, ir tik ļoti pretējs tam, ko mēs pēc mūsu pašu ieskata esam pelnījuši, kas mēs nonākam pie visapbrīnojamākā secinājuma: "Dievs mani tomēr dziļi mīl."

Tu spēj saprast, kāpēc mēdzam sacīt, ka mūsu atgriešanos mājās pavada garīgā ziņā virves vilkšana. Mums par mums pašiem ir viens uzskatu komplekts, bet Dievam par mums ir cits. Mēs raugāmies uz savu pagātni kā pilnu kļūdām un apkaunojuma, bet Viņš uzlūko to, kādi mēs esam, ar mīlestību un līdzcietību.

Tieši tādēļ šāda pamošanās ir kā liela izlaušanās. Mēs, iespējams, pirmo reizi apzināmies, ka neviens no mums nav pelnījis otru iespēju, neviens no mums nav pelnījis piedošanu, un mēs noteikti neesam pelnījuši beznosacījumu mīlestību. Tomēr mēs esam! Tu esi! Tu neesi to pelnījis, bet tāpat to tev dāvā.

Ja tu esi kā vairums no mums, tu zini visu par kauna skaņas pavadījumu. Kauns čukst: "Tu neesi nevienam vajadzīgs" un "Tu neesi mīlams." Kauns sauc "Tev vairs nav nekādu izredžu!" Kauns atnes sevis nosodījumu un kad mēs pirmo reizi sastopam žēlastību, mēs saprotam, ka mēs atkārtojam: "Es to neesmu pelnījis."

Neļauj savām pagātnes kļūdām un neveiksmēm tevi vadīt. Tā ir kauna balss. Tu neesi tas, ko tu esi vai neesi darījis. Tu neesi tas, kas tev ticis nodarīts. Tu esi tāds, kādu Dievs saka tevi esam. Viņa bērns.

Vai sajūti sevī notiekam garīgu virves vilkšanu? Ja jā, tad kā tu to raksturotu?