Lasīšanas plāna apraksts
Sagatavot mūsu sirdis Lieldienām: Garīgais gavēnisParaugs
Iegūt lietotni
"40. diena: Kaps"
Vēsturiskā kristīgā vēstījuma galvenā būtība ir tāda, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās no mirušajiem. Lai gan mums varētu šķist vilinoši ātri pāriet no piektdienas uz svētdienu, no krusta līdz augšāmcelšanās brīdim, Matejs apstājas un mūs vada caur kapa klusumam un mieram.
Daudzi ir mēģinājuši likvidēt kristietības cerību, liekot domāt, ka Jēzus nav īsti nomiris vai, ka dedzīgie mācekļi ir viņa miesu nozaguši, lai pamatotu savus apgalvojumus par augšāmcēlušos Glābēju. Tomēr Mateja interlūdija starp pēdējo elpas vilcienu un pirmo parādīšanos nepārprotami stāsta par nāvi, kas bija īsta, kapu, kas bija kluss, un stāvokli, kas likās bezcerīgs.
Romieši vienmēr rūpīgi izpildīja nāvessodus, īpaši tiem, kas apsūdzēti nodevībā. Tas, ka Jāzeps varēja atgūt Jēzus ķermeni, nozīmēja, ka nāvessoda izpildītāji bija apmierināti ar savu roku darbu. Viscaur Vecajā Derībā ebreji mēdza sakraut akmeņu kaudzes virs nekrietnākajiem noziedzniekiem, lai parādītu, ka dažiem nebūs dzīves pēc nāves. Tas, ka liels akmens nosedz kapa ieeju nozīmēja, ka nav cerības par dzīvi aiz šī kapa. Kaps ir rāms, tumšs, kluss.
Tādam bija jābūt mūsu un cilvēces liktenim. Un tomēr mūsu cerība ir tāda, ka, pateicoties tam, kas iegāja kapā pirms mums, ir ceļš cauri tam un izeja uz jaunu Dieva radīto pasauli. Tā ir cerība, ka, tādēļ, ka kāds pārspēja pašu kapu, arī mēs kopā ar viņu varam piedzīvot jaunu dzīvi. Mateja sniegtais kapa apraksts mums atgādina, ka kaps bija kluss, bet klusums ilgs tikai vēl vienu dienu.
Lūgšana
Mūsu Tēvs, atgādini mums, ka kapa tumsu drīzumā pārspēs trešās dienas spožums. Kristus Vārdā, Amen.
Autortiesības (c) 2012, Atbrīvotāja prezbiterāņu draudze.
Vēsturiskā kristīgā vēstījuma galvenā būtība ir tāda, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās no mirušajiem. Lai gan mums varētu šķist vilinoši ātri pāriet no piektdienas uz svētdienu, no krusta līdz augšāmcelšanās brīdim, Matejs apstājas un mūs vada caur kapa klusumam un mieram.
Daudzi ir mēģinājuši likvidēt kristietības cerību, liekot domāt, ka Jēzus nav īsti nomiris vai, ka dedzīgie mācekļi ir viņa miesu nozaguši, lai pamatotu savus apgalvojumus par augšāmcēlušos Glābēju. Tomēr Mateja interlūdija starp pēdējo elpas vilcienu un pirmo parādīšanos nepārprotami stāsta par nāvi, kas bija īsta, kapu, kas bija kluss, un stāvokli, kas likās bezcerīgs.
Romieši vienmēr rūpīgi izpildīja nāvessodus, īpaši tiem, kas apsūdzēti nodevībā. Tas, ka Jāzeps varēja atgūt Jēzus ķermeni, nozīmēja, ka nāvessoda izpildītāji bija apmierināti ar savu roku darbu. Viscaur Vecajā Derībā ebreji mēdza sakraut akmeņu kaudzes virs nekrietnākajiem noziedzniekiem, lai parādītu, ka dažiem nebūs dzīves pēc nāves. Tas, ka liels akmens nosedz kapa ieeju nozīmēja, ka nav cerības par dzīvi aiz šī kapa. Kaps ir rāms, tumšs, kluss.
Tādam bija jābūt mūsu un cilvēces liktenim. Un tomēr mūsu cerība ir tāda, ka, pateicoties tam, kas iegāja kapā pirms mums, ir ceļš cauri tam un izeja uz jaunu Dieva radīto pasauli. Tā ir cerība, ka, tādēļ, ka kāds pārspēja pašu kapu, arī mēs kopā ar viņu varam piedzīvot jaunu dzīvi. Mateja sniegtais kapa apraksts mums atgādina, ka kaps bija kluss, bet klusums ilgs tikai vēl vienu dienu.
Lūgšana
Mūsu Tēvs, atgādini mums, ka kapa tumsu drīzumā pārspēs trešās dienas spožums. Kristus Vārdā, Amen.
Autortiesības (c) 2012, Atbrīvotāja prezbiterāņu draudze.
Raksti
Par šo plānu
Kas ir Gavēnis? Tas ir laiks, kad mēs gaidām uz gaismas un Kristus dzīves uzvaru iepretī grēka un nāves tumsai. Kad mēs ceļojam no Pelnu Trešdienas līdz Lieldienām, mums tiek atgādināts par pašu vājumu un Dieva atbrīvojo...
More
Šis garīgais piedzīvojums tika Atbrīvotāja prezbiterāņu draudzes (Redeemer Presbyterian Church) darbinieku veidots un orģināli ievietots 2012. gadā saitē www.redeemer.com Izmantots ar atļauju.
