Mūsu vietā - "Žēlastības laika" piedāvātās gavēņa rakstu vietas.Paraugs

Ir laiks Ja tu kādreiz atnāktu ciemos pie manis, viena no pirmajām lietām, ko tu ieraudzītu, būtu mana pieķeršanās pulksteņiem - manā dzīvojamā istabā vien ir seši. Tie visi ir mehāniski; tikšķēšanā un zvanīšanā ir kaut kas tāds, kas nomierina manu dvēseli. Man noteikti ir iekšējas bailes nokavēt. Varbūt visi šie pulksteņi apspiež manas bailes nokavēt ko svarīgu. Jēzus vienmēr zināja laiku - laiks dziedināt, laiks mācīt, laiks sarāt, laiks doties atpūsties, laiks piedalīties svētku vakariņās. Viņa Tēvs viņam ļāva zināt, kad ir viņa laiks mirt. Jēzus pateica saviem mācekļiem, ka viņu ceļošanas un mācīšanās kalpošana ir gandrīz galā. "No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties." (Mateja ev. 16:21.) Viņš zināja, ka viņa karaliskā ienākšanā Jeruzalemē Palmu svētdienā būs viņa pēdējā. Starp palmām notika liels brīnums. Lieli cilvēku pūļi atpazina, ka klusais vīrs uz pieticīgā ēzelīša bija viņu Mesija, visu Vecās Derības rakstu piepildījums. Viņu slavas saucieni parādīja, ka viņi zināja, kāds laiks tas ir - viņu Kungs ieradās tieši viņu dzīvēs, apstiprinot viņu uzticību. Vai tu zini, kas par laiku ir tagad? Ir laiks pārstāt būt neizlēmīgam un apstiprināt vai izdarīt to vēlreiz - Jēzus Kristus ir Kungs un Ķēniņš. Caur viņa vārdu, caur kristību ūdens šļakatām, caur viņa ķermeni un asinīm, kas tika dotas vakarēdienā, Jēzus nāk pie tevis personīgi, tāpat kā viņš darījis agrāk. Palmas sauc - pielūdz viņu tagad.